I. N. Zavoloko Vecticībnieku biedrība


Ivana Zavoloko Vecticībnieku biedrība tiek reģistrēta 1999. gada martā. Ideja izveidot biedrību, kas iemūžinātu Ivana Nikiforoviča Zavoloko piemiņu, pētot viņa mantojumu un turpinot viņa darbu, rodas I. N. Zavoloko 100. gadu jubilejas svinēšanas laikā 1997. gadā.

Biedrības izveidošanas iniciatīvajā grupā ieiet Ivana Nikiforoviča līdzgaitnieki, kas pagājušā gadsimta 30. gados bija strādājuši izglītības jomā, tie ir Senatnes piekritēju pulciņa biedri un viņu pēcteči, kas tajā laikā bija apvienojušies korī «Grezn». Biedrības izveidi tāpat atbalsta Raisa Nikitična Konovaļčika - I. N. Zavoloko radiniece. Senkrievu tradīciju nesēji vairākās paaudzēs tiek saaicināti vienā organizācijā, lai veidotu nepārtrauktu laika savienojumu un tādējādi nodrošinātu tradīciju pārmantojamību.

Par Biedrības galvenajiem mērķiem un uzdevumiem kļūst vecticībnieku apvienošana izglītībai, savstarpējai palīdzībai, labdarībai, tāpat vecticībnieku kultūras, vēstures un garīgā mantojuma pētījumiem, kā arī paša Ivana Nikiforoviča Zavoloko mantojuma saglabāšanai un izpētei.

Dibināšanas sanāksmē 1999. gada februārī par Biedrības priekšsēdētaju tiek ievēlēts Mihails Avksentevičs Obuševs, bet Padomē tiek ievēlētas māsas Volodinas: Irina Ivanovna Saveļjeva un Evfrosiņja Ivanovna Dorofejeva. Visi Padomes locekļi ir aktīvi piedalījušies pagājušā gadsimta 30. gados Senatnes piekritēju pulciņa darbībā.

Pirmajos darbības gados jaunizveidotā organizācija tiek dēvēta par I. N. Zavoloko kultūras un izglītības biedrību un visus tekošos darbus vada Izpilddirekcija P. P. Aleksejeva, M. E. Selušinskas un M. N. Kolihalovas vadībā.

Biedrības pilnsapulcē, kas notiek 2002. gada martā, tiek apkopots paveiktais darbs pirmajos trīs pastāvēšanas gados, un tiek risināti svarīgi organizatoriskie jautājumi, kas lielā mērā nosaka Biedrības darbības virzienu turpmākajiem gadiem.

Ņemot vērā, ka tālaika nosaukums "I. N. Zavoloko Kultūras un izglītības biedrība" nesniedz pilnu skaidrību par organizāciju un tās darbības virzieniem, tiek vienbalsīgi nolemts mainīt biedrības nosaukumu, dēvējot to par "I. N. Zavoloko Vecticībnieku biedrību".

Biedrības pilnsapulcē tika pieņemti jauni Statūti ar rūpīgi izstrādātu organizācijas ideoloģiju un izmainītu vadības struktūru, kura paredz izpilddirekcijas likvidēšanu. Biedrības izveidošanas posmā iepriekšējam biedrības nosaukumam un vadības mehānismam ir pozitīva loma, taču organizācijas labākai attīstībai ir nepieciešamas pārmaiņas, kuras nosaka laiks.

Kopsapulcē tiek ievēlēts jauns Valdes sastāvs. Par priekšsēdētāju kļūst P. P. Aleksejevs, Padomes sastāvā ieiet M. E. Selušinska, V. I. Terehovs, Senatnes piekritēju pulciņa dalībnieks, M. N. Kolihalova, A. P. Ivanovs. Par I. N. Zavoloko Vecticībnieku biedrības goda locekļiem tiek ievēlēta M. A. Obuševa, I. I. Saveļjeva un E. I. Dorofejeva.

Vēlāk Latvijas Republikā tiek mainīta likumdošana, kas reglamentē nevalstisko organizāciju (NVO sektors) darbību. Izmaiņas likumdošanā vienkāršo organizāciju izveides procesu NVO sektorā, un visām esošām sabiedriskajām organizācijām jāpieņem Statūti, kas atbilst jaunam likumam, un sava organizācija ir jāpārreģistrē. I. N. Zavoloko Vecticībnieku biedrība izpilda visas izmainītās likumdošanas prasības 2005. gadā un veiksmīgi turpina darbību jaunas Padomes vadībā, kuras locekļi ir P. P. Aleksejevs, M. E. Selušinska, I. V. Cveka, M. N. Kolihalova un A. P. Ivanovs.

Savas dzīves pirmajā desmitgadē Biedrība aktīvi veic darbību dažādās jomās. Pēc I. N. Zavoloko biedrības izveidošanas nobeigšanas uz to gulstas pienākums organizēt kora "Grezn" vietējās uzstāšanās un arī viesizrādes. Biedrības pastāvēšanas laikā koris ir koncertējis daudzās Latvijas pilsētās, apmeklējis Baltkrieviju (2004), Poliju (2005), Igauniju (2005).

Vēl viens nozīmīgs I. N. Zavoloko biedrības aktivitāšu virziens ir izdevējdarbība. Iepriekšējos gados tika sagatavoti publikācijai un izdots "Mācību līdzeklis lūgšanu nolikumā jauniem ķesteriem" (2001), fotoalbums "Garīgais sarunu biedrs", kas veltīts I. N. Zavoloko piemiņai (2002), jubilejas buklets, veltīts kora "Grezn" 10. gadadienai (2003), Ivana Nikiforoviča rakstu krājums "Ceļinieks uzejošs kalnā" (2004), atkārtoti izdots garīgo vārsmu krājums, kas iepriekš sastāvēja no divām grāmatām ar dzeju, ko pirms kara ievāca, pierakstīja un izdeva I. N. Zavoloko (2006).

Kopš 2000. gada oktobra Biedrība izdod laikrakstu "Garīgais zobens". Vēl viens nozīmīgs izdevējdarbības un informācijas projekts ir Biedrības interneta mājas lapas Starover-pomorec.lv izveide 2004. gadā un tās tālākā administrēšana.

Vēlāk, 2005. gadā, tiek uzsākta starptautiska projekta "Zavoloko lasījumi" realizācija, kas veidots kā zinātniski praktiskā konference. Starptautiskos "Zavoloko lasījumus" organizē I. N. Zavoloko Vecticībnieku biedrība sadarbībā ar Baltijas Starptautisko akadēmiju (BSA). Pirmie Starptautiskie "Zavoloko lasījumi" notiek 2005. gadā, otrie - 2007. gadā un trešie - 2011. gadā. Pēc lasījumiem apkopotie rezultāti tiek publicēti konferences zinātnisko rakstu krājumā.

Lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar Ivana Nikiforoviča aktivitātēm, viņa darbiem un atstāto bagāto mantojumu, tiek organizēta fotoizstāde Melngalvju namā (2004) un Baltijas Starptautiskajā akadēmijā (2005).

Savulaik I. N. Zavoloko sadarbojās ar pētniecības iestādēm, nododot tām kā dāvanu manuskriptus, foliantus un citus vērtīgus materiālus. Atbilstoši šim arī viņa vārdā nosauktā biedrība, turpinot Ivana Nikiforoviča darbu un sekojot viņa novēlējumiem, tieši tāpat dāvina BSA šīs augstskolas telpās organizētu izstādi.

I. N. Zavoloko Vecticībnieku biedrība ne tikai organizē savus pasākumus, bet arī piedalās projektos, kuri tiek īstenoti citās biedrībās. Tā 2004. gadā, Ivana Zavoloko biedrība kopā ar citām nacionālās kultūras organizācijām tiek aicināta un piedalās projektā "Mēs dzīvojam Latvijā" un 2005. gadā - "Veiksmīgu projektu skatē".

Rīgā 2005. gada decembrī tiek parakstīta trīspusēja vienošanās par sadarbību starp I. N. Zavoloko Vecticībnieku biedrību, Igaunijas Vecticībnieku kultūras un attīstības biedrību un Kijevas Vecticībnieku - lipovanu nacionālās kultūras biedrību.

I. N. Zavoloko Vecticībnieku biedrības visauglīgākā starptautiskā sadarbība notiek ar Igaunijas Vecticībnieku kultūras un attīstības biedrību. Starp biedrībām pastāvīgi tiek veikta apmaiņa ar nepieciešamo informāciju, abpusēji tiek regulēta savstarpēja palīdzība un atbalsts materiālu meklēšanā, kas ir nepieciešami biedrības aktivitātēm.

Vislielākais un veiksmīgākais starptautiskais projekts ar I. N. Zavoloko Vecticībnieku biedrības piedalīšanos tiek īstenots 2007. gada beigās, kad kopā ar Igaunijas Savienības vecticībnieku kopienu, Lietuvas VBP (WCC), Polijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas Augstāko padomi un Rīgas Dieva Parādīšanās Pomoras vecticībnieku draudzi tiek laists klajā "Senais pareizticīgo kalendārs 2008".

Integrācijas lietu ministrijas paspārnē 2006. gadā tiek izveidota nevalstisko organizāciju nacionālo minoritāšu pārstāvju līdzdalības Padome, kuru veido pārstāvji no Latvijas mazākumtautību draudzēm, kas darbojas Latvijā. Padomes locekļu sastāvā, kas tiek apstiprināts ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu, no I. N. Zavoloko Vecticībnieku biedrības ieieta Pjotrs Aleksejevs, organizācijas priekšsēdētājs.

Biedrības pārstāvji tiek regulāri aicināti piedalīties dažādos pasākumos, konferencēs, tikšanās, kur ir kļuvuši par pastāvīgiem dalībniekiem, tostarp tādā nozīmīgā vēsturiskā pasākumā, kā "Pasaules vecticībnieku tikšanās: Abakuma ceļš", kas noris Burjatijā (2007).

Savā darbā Biedrība mijiedarbojas ar valsts un pašvaldību struktūrām, sadarbojas ar nacionālās kultūras un izglītības organizācijām, pastāvīgā meklē jaunus partnerus un starptautiskos kontaktus.

Biedrības tuvākais partneris Latvijā ir "Baltslāvu kultūras attīstības un sadarbības biedrība".

I. N. Zavoloko Vecticībnieku biedrība 2009. gadā kopā ar Līvu Fondu, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociāciju" (LVLKSA), Latvijas-Igaunijas biedrību "STIGA-Keel" izveido Latvijas reģionālo un mazāk lietoto valodu savienību (LatBLUL), kuras mērķis ir Latvijas reģionālo un mazāk lietoto valodu aizsardzība un attīstība, kā arī Eiropas Savienības valodu un kultūras daudzveidības saglabāšana.

Biedrība savu projektu realizācijai izmanto dažādu Latvijā strādājošo valsts fondu projekta iespējas. Vislielāko finansiālo atbalstu I. N. Zavoloko Vecticībnieku biedrība saņem no tagad vairs neeksistējoša Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, kas tautā pazīstams kā Integrācijas lietu ministrija. Biedrība vairākkārt vinnē finansiālo atbalstu Valsts Kultūrkapitāla fonda rīkotajā konkursā. Tāpat savulaik tiek saņemts Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programmas grants.

I. N. Zavoloko Vecticībnieku biedrības kopsapulcē 2009. gada martā organizācijas pirmo 10 gadu darbība tiek atzīta par veiksmīgu. Bet laiks iet un prasa savas pārmaiņas, tāpēc tiek nolemts izmainīt Biedrības simboliku, jo esošā simbolika ir zaudējusi savu aktualitāti un virzībai uz priekšu, lai sasniegtu biedrības mērķus, ir nepieciešama simbolika, kas būtu atbilstoša mūsdienu prasībām un organizācijas jauniem uzdevumiem. Tādējādi sapulce apstiprina Biedrības vispārējo simboliku, kā arī tās struktūrvienību - kora "Grezn" un Starptautisko "Zavoloko lasījumu" - simboliku.

I. N. Zavoloko Vecticībnieku biedrība savas darbības nākamajā desmitgadē ienāk Padomes vadībā, kuras locekļi ir P. P. Aleksejevs, Biedrības priekšsēdētājs, M. E. Selušinska, priekšsēdētāja vietniece, M. N. Kolihalova, sekretāre.