Vecticībnieku koris «Grezn»


Vecticībnieku kora "Grezn" vēsture sākas ar 1993. gada 16. maiju, kad notiek kora pirmā sadziedāšana. Vārds ''grezn'' tulkojumā no senslāvu valodas nozīmē "vīnogu ķekars", un tas vislabāk parāda un apzīmē kora būtību.

Neskatoties uz to, ka korim tolaik vēl nav sava jumta virs galvas, tiek nolemts uzsākt sadziedāšanas - dabā, svaigā gaisā, turpinot meklēt telpas un cerēt uz Dieva palīdzību. Pirmā nodarbība notiek svētdienas dienā, kad ir saulains, skaidrs laiks, kas it kā aicina atstāt pilsētas burzmu, un, atsaucoties uz šo aicinājumu, senās dziedāšanas piekritēji apmetas vienā no ne visai apmeklētām zaļajām Rīgas zonām. Senas meldijas, kas aizpilda apkārtni, tiek papildinātas ar lakstīgalu pogošanu krūmājā un sienāžu čirkstēšanu zālē.

Jau pazīstamā vietā notiek vēl dažas sadziedāšanas, kaut gan laiks ne vienmēr ir labvēlīgs pret dziedātājiem. Taču pat pavēss vasaras lietutiņš nenoremdina iniciatīvās grupas labos nodomus.

Koristu centieni tiek pamanīti, un pēc mēneša nodarbībām, kas notiek brīvajā dabā, daktere V. Maksimova laipni piedāvā mēģinājumiem istabu, kur gandrīz piecus gadus vecticībnieku koris "Grezn" regulāri pulcējas sadziedāšanai. Valentīnas Aleksandrovnas labdarība kļūst par ievērojamu pienesumu kora izveidei. Un koris ir sirsnīgi pateicīgs Valentīnai Aleksandrovnai Maksimovai par tikumību, par sniegto palīdzību un tas pastāvīgi skaita lūgšanas, lai viņai tiktu dāvāts spēks un veselība, ilgi dzīves gadi.

Visu vasaru katru svētdienu koristi velta savu personīgo laiku sadziedāšanai. Tā notiek labsirdīgā, labvēlīgā gaisotnē, kopš pirmajām kolektīva dienām tiek izveidotas attiecības, kas ir ģimeniskas un uzticības pilnas. Šādas attiecības tiek saglabātas vairāk nekā pusotra desmitu gadu un tās ir viena no kora panākumu sastāvdaļām.

Jau pašā sākumā iniciatīvā grupa par kolektīva galveno mērķi nosauc aizmirstu tradīciju atjaunošanu, interesi par pirmsākumiem un to veicināšanu, tāpēc ka vecticībnieku koris "Grezn" tiek veidots kā turpinājums darbam, uzsākto 30. gados Senatnes cienītāju pulciņā, kuru izveidoja Ivans Nikiforovičs Zavoloko.

Uzreiz pēc ateistiskā režīma gāšanas, kad parādās iespēja veikt garīgi tikumisku darbu, pirmskara Pulciņa pēcteči, kas audzināti pirmskara Latvijas vecticībnieku izglītojošās tradīcijās, izveido kori "Grezn". Tā senatnes piekritēji, Ivana Zavoloko līdzgaitniki un viņa pēcteči, atbalsta vēstures un paaudžu nepārtrauktību.

No pirmajām dienām atjaunoto kolektīvu atbalsta un aktīvi pieslēdzās darbībai Mihails Avksentjevičs Obuševs, kas izgāja slaveno dzīves ceļu kopā ar Senatnes piekritēju pulciņu kopš tā izveides līdz pat slēgšanai, kas notiek 1940. gadā.

Jaunajā korī sava darba turpinātājus atzīst daudzi senatnes piekritēji, tajā skaitā Makarijs Ivanovičs Jevlevs, māsas Volodinas - Jevfrosinija Ivanovna, Antoņina Ivanovna, Irina Ivanovna un citi.

Koris pirmo reizi stādas klausītāju priekšā Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopienas - DRAUDZE konferences zālē (RGVK) 1993. gada 14. novembrī. Šis priekšnesums kļūst iespējams pateicoties kopienas priekšsēdētāja tēva Aleksija Karatajeva un baznīcas pārziņa tēva Georgija Podgurska atbalstam, par to koris ir viņiem bezgala pateicīgs. Līdz šim nezināms kolektīvs tiek sirsnīgi uzņemts un augsti novērtēts gan auditorijā, gan RGVK, un tiek aicināts uzstāties tikšanās reizē, kas veltīta Grebenščikova Garīgās skolas 120. gadadienai. Šis uzaicinājums tiek pieņemts ar lielu pateicību. Turpmāk koris "Grezn" vairākkārt uzstājas Rīgas skatītāju priekšā un vienmēr gūst lielu klausītāju uzmanību un mīlestību. Dziedātāji cenšas nepalikt parādā un vienmēr atbild ar tādām pašām jūtām, pastāvīgi papildinot savu repertuāru.

Nākamais, 1994. gads, dāvina koristiem pirmās uzstāšanās ārpus Ģrebenščikova draudzes dievnama un klostera. Pirmajos Spasa svētkos, 14. augustā, koris stājas klausītāju priekšā Moskvinskas vecticībnieku kopienā.

Turpinot Senatnes cienītāju pulciņa izdevējdarbību, koris laiž klajā divus garīgo vārsmu krājumus 1994. un 1995. gadā.

Kolektīvs ņem aktīvu līdzdalību ievērojamu svinību organizēšanā un novadīšanā 1997. gadā, kas veltīti pulciņu un izglītības darba pamatlicējam Latvijā I. N. Zavoloko 100. gadadienai.

Pirmais ārzemju brauciens notiek uz Baltkrievijas Republiku 2004. gada oktobrī, kad koris "Grezn" Dievmātes Patvēruma svētkos piedalās 10 gadu jubilejas pasākumos par godu Bobrujskas Staroforštadskajas vecticībnieku kopienas atjaunošanas, tad koris tāpat arī izpilda vārsmas Minskas un Borisova vecticībniekiem.

Savas vēstures gaitā koris "Grezn" piedalās Krievijas kultūras dienās, Jēkabpils vecticībnieku draudzes dievnama 125. gadadienas svinēšanā (2003), Moskvinskas vecticībnieku draudzes 275. gadadienas svinēšanā (2004), koris tāpat uzstājas vairākās Latvijas pilsētās: Rēzeknē, Preiļos, Liepājā, Daugavpilī, Ilūkstē, Jēkabpilī, Rīgā.

Koris "Grezn" 2005. gadā dodas pie vecticībniekiem turnejā uz Poliju un Igauniju. Kolektīvs uzstājas prestižākajās zālēs Melngalvju brālības namā Rīgā un Tallinā. Visi I. N. Zavoloko Vecticībnieku biedrības pasākumus pavada kora "Grezn" uzstāšanās.

Kora repertuāru sastāda garīgās vārsmas un brīnumaini skaistie liturģijas senkrievu (raspevnije) dziedājumi. Diemžēl, tiekoties ar vecticībniekiem, parasti ir jāaprobežojas tikai garīgajām vārsmām, tā kā šīs tikšanās ne vienmēr notiek attiecīgajās telpās, un izpildīt liturģiskos dziedājumus zālē, kas nav saistīta ar mūsu vecticībnieku baznīcu, koris uzskata par neiespējamu.

Dziedātāju vienojošais spēks ir Marija Evlampjevna Selušinskaja, vecticībnieku kora "Grezn" galvenais iniciators un ilggadējā vadītāja. Maria Evlampjevna ir Ivana Aleksejeviča Nazarova, slavenās vecticībnieku solo dziedāšanas eksperta, Ģrebenščikova draudzes un arī Senatnes piekritēju pulciņa zēnu kora vadītāja mazmeita. M. E. Selušinskaja ļoti nopietni izpilda pienākumus, kurus viņa ir saņēmusi mantojumā, un bauda neapšaubāmu autoritātes un cieņas apliecinājumu koristos. Marijas Evlamjevnas zināšanas par dziedāšanu ir papildinātas ar Dieva dāvanu - reti skaistu balsi, kas tiešām ir kora labākais izrotājums.

Visu ceļu kopā ar kolektīvu ir izgājusi Iraida Vasiļjevna Cveka, tāpat viena no kora dibinātājiem.
Kora iniciators ir arī Pjotrs Petrovičs Alekseevs, Pjotra Ivanoviča Alekseeva - viena no pirmskara Pulciņa locekļiem un Grebenščikova lūgšanas nama kalpotājiem - dēls.

Diemžēl pēdējos gados vairs nepiedalās kora darbībā Agripina Zaharovna Alekseeva, Pjotra Ivanoviča sieva, kas bija izgāja ar kolektīvu gandrīz visu ceļu no paša pirmsākuma.
Turpmāk dažādā laikā korī dziedāja Ņina Serafimovna Pašiņina, Ivanovu pārius: Andrejs Petrovičs un Marija Feopentovna, Tatjana Zeltiņa, Vasīlijs Volkovs, brāļi Žilko: Domentians, Iļja un Ivans, Viktors Sitņikovs, Nikolajs Nazarovs, Olga Matrosova, Tatjana Stepanova.

Kora pastāvēšanas laikā neiztika bez zaudējumiem. Nelabojams zaudējums bija Serapiona Vasiļjeviča Vasiļjeva traģiskā nāve 1994. gada marta beigās. Viņš ienāca kolektīvā vienā no grūtākajiem brīžiem, tika lemta kora turpmākā nākotne. Ar viņa parādīšanos koris ieguva otro elpu, ticību nākotnes panākumiem. Serapiona Vasiljeviča priekšlaicīga nāve ir nedzīstoša brūce kora dzīvē.

Savu pienesumu korim dod Anna Behčanova un Jūlija Nedveda, bet 2009. gadā kolektīvam dabiskā veidā pievienojas Anna Arkadjevna Šapavalova, kas šodien izpilda būtisku kora vadītāja palīdzes lomu.

Visi koristi, kas gadu gājumā bija saistīti ar kolektīvu, atdeva un atdod tam visus savus spēkus, nerēķinoties ne ar laiku, ne ar materiālajām izmaksām, ne ar dažādu veidu personiskām problēmām.

Par būtisku atbalstu korim pašā sākumā ir Nikolajs Timofejevičs Ivanovs, un koris viņam ir ļoti pateicīgs par to.

Godīguma pēc diemžēl jāatzīst, ka gadu gaitā ir bijuši daži mēģinājumi, kas vērsti uz kora sabrukumu. Tikai pateicoties kolektīva iekšējai saliedētībai visi šās iniciatīvas tika lemtas neveiksmei.

Vēlāk ar vecticībnieku kora "Grezn" tiešu līdzdalību tiek izveidota I. N. Zavoloko Vecticībnieku biedrība.

Kārtējā I. N. Zavoloko biedrības sanāksmē tika apkopoti kora darbības starpposma rezultāti un pilnībā mainīta tā simbolika.

Šodien koris "Grezn", ņemot vērā uzkrāto pieredzi, iezīmē nākamos mērķus, veido plānus nākotnei un turpina ceļu uz jaunām radošām virsotnēm.