Mēs uz zemes esam tikai viesi. Ceļinieki. Ceļinieks ejošs nekad neaizmirst, ka viņš ir ceļinieks. Dzimtā zeme, uz kuru viņš tiecas, viņam vienmēr ir acu priekšā. Viņš pacietīgi panes gan likstas, gan zaudējumus, gan sāpes. Viņš vienmēr atceras, ka viņš ir ceļinieks. Un grūti viņam iet vai viegli, viņš vienmēr atceras, ka jāiet uz priekšu – un iet. Ir jāiet kalnā, bet ne mēģināt lodāt pa zemi, kā dara dažādi.