Vecticībnieku vēsturei Latvijas etniskajā teritorijā ir gandrīz 350 gadi. Tās sākums saistīts ar Nikona baznīcas reformas izraisītu politisku cīņu Krievijas impērijā 17. gadsimta vidū, ar nežēlīgām represijām pret pirmsreformas pareizticības piekritējiem un ar vēlāko sociālo pretrunu saasināšanos. Kā liecina vēsturiskie skripti, pirmie vecticībnieki parādījušies Kurzemes hercogistē jau 1659. gadā, bet 1660. gadā tur uzcelts pirmais no “senās pareizticīgās kristietības” dievnamiem. Tas bija pirmais dievnams, ko vecticībnieki uzcēla aiz Krievijas impērijas robežām. Kopš tā laika, izkliedēti pa visu pasauli, vecticībnieki, dzīvojot starp citām tautām un konfesijām, cenšas saudzīgi saglabāt savu ticību, valodu, kultūru un tradīcijas. Pašlaik Latvijas Republikā kompakti dzīvo ap 80 tūkstoši vecticībnieku, un tas ļauj mums runāt par Latviju kā par vienu no pasaules mēroga Pomoriešu vecticībnieku centriem.

Nesen tika atvērts rakstu krājums pēc Pirmās starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāliem par vecticībnieku mūsdienu jautājumiem Mazākumtautību informācijas un kultūras centrā Rīgā, Blaumaņa ielā 5a, Īpašu uzdevuma ministra integrācijas lietās sekretariāta telpās. Par krājuma atvēršanas dienu tika izvēlēta Ivana Zavoloko, slavenā Latvijas vecticības pētnieka un filozofa, piemiņas diena. Apritējuši 23 gadi, kopš viņš ir aizsaulē. Sarīkojumā Ivana Zavoloko vecticībnieku biedrības priekšsēdis Pjotrs Aleksejevs izteica vēlēšanos, lai 7. Marts kļūtu par piemiņas dienu arī Latvijas kultūras kalendārā, jo Latvijas vecticībnieku vēsture ir Latvijas kultūras vēstures neatņemama daļa un Ivans Zavoloko ir visspilgtākā mūsdienu vecticībnieku personība.

Pjotrs Aleksejevs klātesošiem atgādināja, ka Pirmie Zavoloko lasījumi notikuši 2005. gada decembrī, tajos piedalījušies vairāku valstu pārstāvji, un to temats bijis “Ticēt - nozīmē dzīvot, dzīvot - nozīmē ticēt”. Pēc konferences rezultātiem bija nolemts izdot rakstu krājumu un darīt to pēc katra šāda vērienīga notikuma, kas laikabiedriem atklāj vecticības neizpētītās, vēl nezināmās puses. Lasījumus bija rīkojusi un rakstu krājumu izdevusi Ivana Zavoloko vecticībnieku biedrība sadarbībā ar Baltijas Starptautisko akadēmiju (toreiz Baltijas Krievu institūtu) un tipogrāfiju “Elpa 2” ar Īpašu uzdevumu ministra integrācijas lietās sekretariāta un Kultūrkapitāla financiālu atbalstu. Ministrijas Mazākumtautību departamenta direktore Irina Viņņika atcerējās, ka slavenais vecticībnieks Ivans Zavoloko pagājušajā gadā iekļauts desmit Latvijas izcilāko demokrātu sarakstā. Nav iespējams pārvērtēt šā cilvēka ieguldījumu Latvijas kultūrā, viņa sacīja un pateicās Ivana Zavoloko vecticībnieku biedrībai par to, ka tā ar saviem darbiem atsauc atmiņā izcilā reliģijas filozofa garīgo mantojumu, turpina viņa iesākto darbu.

Viens no konferences organizatoru pārstāvjiem, Baltijas Starptautiskās akadēmijas profesors Vladimirs Bagirovs pastāstīja, ka tā ir goda lieta – piedalīties šajā projektā, jo starp augstskolas darbiniekiem un mācībspēkiem ir daudz vecticībnieku. Viņš izteica cerību, ka nākamā konference notiks šās augstskolas sienās. Savukārt rakstu krājuma atbildīgais zinātniskais redaktors, BSA asociētais profesors Arnolds Podmazovs pauda gandarījumu, ka grāmatā iekļauti referāti, ko konferencē lasījuši ne tikai pieredzējuši, bet arī jauni un talantīgi vecticības pētnieki. “Labi, ka mums parādās jauni autori, patīkami, ka notiek šāda paaudžu maiņa,” viņš sacīja.

Vakara nobeigumā koris “Grezņ” nodziedāja vecticībnieku garīgās vārsmas, kuru tekstus savulaik atradis un pierakstījis Ivans Zavoloko.